Ziemassvētki – ziemas saulgrieži

“Ziemassvētki” jeb Ziemas saulgrieži Latvijā ir raksturīgi ar nesaraujamu etnisko, reliģisko un mūsdienu tradīciju sajaukumu, padarot tos par patiesi unikālu pieredzi. Lai gan lielākā daļa rietumu pasaules Ziemassvētku tiek svinēti kā Jēzus Kristus dzimšanas svētki, saskaņā ar pirmskristīgajām latviešu pagānu tradīcijām tā ir Saules meitiņas atdzimšana. Ziemassvētku laikā tipiskajās etniskajās Ziemassvētku tradīcijās ietilpst piedalīšanās ķekatās, kā arī baļķa vilkšana. Abas šīs tradīcijas, kaut arī to raksturs ir atšķirīgs, kalpo līdzīgam mērķim. Tērpušies dzīvnieku maskās, nes svētību mājsaimniecībām, veicina auglību un biedē ļaunos garus. Baļķa vilkšana un sekojoša dedzināšana simbolizē pagājušā gada problēmu un nelaimju sadedzināšanu.

Senie latvieši kristietībā integrēja pagānu rituālus, kā rezultātā radās jaunas tradīcijas, piemēram, egļu rotāšana ziemas saulgriežos. Rīga ir atzīta par pirmās Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietu, dažos avotos tā ir uzlikta un izrotāta jau 1510. gadā. Mūsdienās latvieši dabiskās egles joprojām rotā ar iedegtām svecēm un rotājumiem. Citi rotā savas mājas ar salmu rotājumiem, mūžzaļajiem zariem, kadiķiem un citiem dabīgiem materiāliem.

Katru Ziemassvētku neatņemama sastāvdaļa ir raksturīgais ēdiens, kas sastāv no 12 ēdieniem un parasti satur tādus tradicionālos ēdienus kā Ziemassvētku cepetis un pelēkie zirņi, kā arī tradicionālos ēdienus, piemēram, speķa rullīšus un piparkūku cepumus.

Tomēr neatkarīgi no īpatnībām Ziemassvētku svinēšanai visā pasaulē ir viens vienojošs elements – ģimene. Vai nu baznīcā, pie kamīna vai sniegotajos laukos, Ziemassvētki ir ģimenes svētki un tajā izjūtam pateicību par to, kas mums ir.