11. novembris – Lāčplēša diena

Katru gadu 11. novembrī Latvija iededz daudzas svecītes, lai pieminētu Latvijas armijas uzvaru pār Rietumkrievu brīvprātīgo armiju, kuru vadīja ģenerālis Pāvels Bermonts-Avalovs 1919. gada 11. novembrī. Šajā dienā Latvija godina Latvijas brīvības cīnītājus.

Laika posms starp Latvijas Neatkarīgās Republikas proklamēšanu no 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 11. novembrim bija viens no sarežģītākajiem periodiem Latvijas vēsturē, jo joprojām plosījās cīņas par tikko dzimušās valsts neatkarību. Tikai 1919. gadā kļuva skaidrs, ka Latvija ir patiesi neatkarīga, kad Latvijas neatkarības kara laikā no Rīgas tika padzīta krievu armija. Nozīmīgs fakts – latviešu kaujinieki bija mazākā skaitā un sliktāk aprīkoti nekā pretinieki. Tiek uzskatīts, ka viņi ir nopelnījuši uzvaru, pateicoties viņu drosmei un varonīgajam garam, sabiedroto atbalstam, kā arī iniciatīvas trūkumam un sliktajai Krievijas armijas organizācijai.

Diena tika nosaukta pēc latviešu rakstnieka Andreja Pumpura varoņeposa “Lāčplēsis” varoņa Lāčplēša, kuram bija lāču ausis un spēks; viņš ir kļuvis par varonības un nodošanās valstij simbolu.

Lāčplēša ordenis, kas ir pirmais un augstākais latviešu militārais apbalvojums ar iegravētu frāzi “Par Latviju” (Latvijai), tika izveidots 1919. gadā. Ordeni pasniedza Latvijas armijas karavīriem, bijušajiem latviešu strēlniekiem un ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas neatkarības karā vai arī bija atbalstījuši un veicinājuši Latvijas valsts dibināšanu.

Diena sākas ar piemiņas dievkalpojumu; dažādi pasākumi tiek rīkoti visā Latvijā.

Rīgas grafiks: ziedu nolikšana Rīgas Brāļu kapos, kam sekos militārā parāde pie Brīvības pieminekļa. Pasākumu apmeklē valsts vadītāji. Vakarā tūkstošiem cilvēku saplūst pie Daugavas upes, lai pie Rīgas pils noliktu sveces, aizdedzot tās par godu drosmīgajiem brīvības cīnītājiem. Īpaši koncerti un lāpu gājieni notiek dažādās vietās.